Kas ir šarādes? Nozīme, izcelsme un kā spēle darbojas
Kas ir šarādes? Tā ir spēle, kurā viens spēlētājs bez vārdiem, tikai ar žestiem, mīmiku un kustībām, rāda vārdu, filmas nosaukumu vai frāzi, bet viņa komanda to min, kamēr nav beidzies laiks. Par katru uzminēto vārdu komanda saņem punktu. Latviešu valodā vārdam „šarāde” ir arī otra nozīme: vārdu mīkla, kurā vārds jāuzmin pēc tā daļām.
Ko nozīmē vārds „šarāde”?
Latviešu valodā šarāde var nozīmēt divas lietas, un tās ir cieši saistītas:
| Nozīme | Kas tā ir | Piemērs |
|---|---|---|
| Spēle | Vārdu vai frāzi rāda bez runāšanas, komanda min | Rādītājs lēkā kā zaķis, komanda sauc „zaķis!” |
| Vārdu mīkla | Vārds sadalīts daļās, katra daļa aprakstīta atsevišķi | Pirmā daļa ir meža zvērs, otrā tas, kurš plēš, kopā latviešu varonis: Lāčplēsis |
Abām nozīmēm ir kopīgs princips: vārds netiek pateikts tieši, un tas jāuzmin pa daļām. Tāpēc arī rādāmajās šarādēs garus vārdus bieži sadala zilbēs un rāda katru atsevišķi. Lāčplēsi var parādīt tieši tāpat kā mīklā: vispirms lāci, tad plēšanas kustību.
Vārdu mīklu šarādes var sastapt mīklu grāmatās un žurnālu mīklu lapās līdzās rēbusiem un krustvārdu mīklām. Tomēr mūsdienās, kad kāds saka „spēlēsim šarādes”, gandrīz vienmēr tiek domāta pantomīmas spēle.
No kurienes nāk šarādes?
Vārds „šarāde” nāk no franču valodas. 18. gadsimtā Francijas salonos šarādes bija vārdu mīklas, ko uzdeva sarunās vai rakstīja dzejas formā. Vēlāk, 19. gadsimta Anglijā, šarādes pārvērtās ģimenes un viesību spēlē, kurā mīklu vairs nestāstīja, bet rādīja: vispirms ar ainām, kostīmiem un dialogiem, vēlāk tikai ar žestiem bez vārdiem.
No turienes spēle izplatījās visā pasaulē. Katrā valstī tai ir savs nosaukums un savi mājas noteikumi, bet pamatideja paliek tā pati: parādi, nepasakot.
Kas ir šarādes mūsdienās un kā tās darbojas?
Klasiskās šarādes spēlē tā:
- Kompānija sadalās divās komandās. Katrā vismaz divi spēlētāji.
- Rādītājs izvelk kārtiņu un izlasa vārdu tikai sev.
- Ar žestu parāda kategoriju, piemēram, filmu vai dziesmu, un ar pirkstiem vārdu skaitu.
- Rāda vārdu bez skaņām, bet viņa komanda min skaļi.
- Komanda min, kamēr tek laiks, parasti 60 līdz 90 sekundes. Katrs uzminēts vārds dod punktu.
- Gājiens pāriet pretinieku komandai, un spēle turpinās, līdz katrs ir rādījis vairākas reizes.
Ko var rādīt? Praktiski jebko: darbības, piemēram, zobu tīrīšanu vai lēcienu no augstā tramplīna, dzīvniekus, profesijas, filmas, dziesmas un slavenus cilvēkus. Iesācējiem vislabāk der vienkāršas darbības no komplekta Attēlo, piemēram, „Durvju atvēršana”, „Apskaušana” vai „Bumbas ķeršana”. Pilnus noteikumus soli pa solim atradīsiet rakstā kā spēlēt šarādes.
Kādi žesti ir šarāžu „alfabēts”?
Lai rādītājs un minētāji saprastos ātrāk, gadu gaitā izveidojušies daži kopīgi žesti. Tos zina daudzās kompānijās, bet pirms spēles vērts tos atkārtot:
| Žests | Nozīme |
|---|---|
| Roka pie acs un rokturis, ko griež otra roka | Filma |
| Plaukstas atveras kā grāmata | Grāmata |
| Roka pie mutes kā mikrofons | Dziesma |
| Paceltu pirkstu skaits | Vārdu skaits nosaukumā |
| Pirksti uz apakšdelma | Zilbju skaits vārdā |
| Roka pie auss | Skan līdzīgi kā… |
| Rādītājpirksts pret degunu | Pareizi, uzminēts! |
| Rokas izstiepj kā gumiju | Vārds jāpagarina, piemēram, no „māja” uz „mājiņa” |
Latviešu valodā īpaši noder žests, kas nozīmē „cita galotne”, jo bieži komanda jau uzminējusi vārdu, tikai nepareizā locījumā vai skaitlī. Daudzas kompānijas izdomā arī savus mājas žestus, un tas ir pilnīgi normāli, ja visi tos zina pirms spēles sākuma.
Kādi ir šarāžu veidi?
Laika gaitā izveidojušies vairāki varianti, un katrs der citai situācijai:
| Variants | Kā tas notiek |
|---|---|
| Klasiskās šarādes | Viens rāda, viņa komanda min |
| Apgrieztās šarādes | Visa komanda rāda, viens spēlētājs min |
| Šarādes divatā | Bez komandām, divi spēlētāji pēc kārtas rāda viens otram |
| Šarādes ar skaņām | Runāt nedrīkst, bet skaņas atļautas, piemēram, dzīvnieku balsis |
| Šarādes tiešsaistē | Spēlē videozvanā, rādītājs stāv kameras priekšā |
| Šarādes uz pieres | Minētājs tur telefonu pie pieres un neredz vārdu, pārējie rāda |
Pēdējais variants ir mūsdienu telefona versija. Minētājs tur telefonu pie pieres, draugi rāda vārdu, un minētājs noliec telefonu, lai saņemtu punktu vai izlaistu vārdu. Vairāk par to lasiet rakstā šarādes ar telefonu uz pieres.
Ar ko šarādes atšķiras no pantomīmas?
Pantomīma ir teātra māksla, kurā aktieris bez vārdiem izspēlē veselu stāstu skatītājiem. Šarādes izmanto to pašu valodu, žestus, mīmiku un kustības, bet ar citu mērķi: nevis izstāstīt stāstu, bet palīdzēt komandai uzminēt konkrētu vārdu pēc iespējas ātrāk.
Tāpēc labs šarāžu rādītājs ne vienmēr ir labs aktieris. Svarīgāka ir spēja izvēlēties skaidrāko žestu un ātri mainīt pieeju, ja komanda nesaprot. Daudz palīdz arī imitācijas: komplektā Imitācijas jārāda tēli, piemēram, robots, karalis, sporta komentētājs vai Raimonds Pauls pie klavierēm, un tur īpaši noder aktiera dotības. Tomēr arī kautrīgs spēlētājs, kurš nekad nav stāvējis uz skatuves, ātri iemācās, jo komanda viņam palīdz ar minējumiem.
Kāpēc šarādes joprojām ir populāras?
Šarādes ir viena no retajām spēlēm, kurā var spēlēt visas paaudzes vienlaikus. Tām nevajag ne galdu, ne kauliņus, ne elektrību, un noteikumus var izskaidrot vienā minūtē.
- Der jebkurai kompānijai: ģimenei, draugiem, kolēģiem, skolas klasei.
- Der jebkuriem svētkiem: Jāņiem, Ziemassvētkiem, dzimšanas dienām un Vecgada vakaram.
- Viegli pielāgot: bērniem vienkārši vārdi, pieaugušajiem filmas un sakāmvārdi.
- Smiekli garantēti: grūti noturēties nopietnam, kad tante rāda pingvīnu.
Ja gribat izmēģināt uzreiz, var spēlēt šarādes tiešsaistē bez maksas tieši pārlūkā, izvēloties kādu no kārtiņu komplektiem.
