Vai šarādēs drīkst runāt vai izdot skaņas? Noteikumi un izņēmumi
Vai šarādēs drīkst runāt? Klasiskajos noteikumos rādītājs nedrīkst runāt, čukstēt, dungot, kustināt lūpas vārdu veidā vai izdot jebkādas skaņas: vārds jāparāda tikai ar žestiem, mīmiku un kustībām. Minētāji gan drīkst runāt brīvi un min skaļi. Rādīt burtus gaisā un norādīt uz priekšmetiem istabā parasti arī nav atļauts. Daudzas ģimenes tomēr spēlē mājas variantus, kuros skaņas atļautas, īpaši ar maziem bērniem.
Vai šarādēs drīkst runāt: ko noteikumi atļauj un ko aizliedz?
Lielākā daļa strīdu pie šarāžu galda rodas tāpēc, ka noteikumi netika izrunāti iepriekš. Šī tabula palīdz vienoties dažās sekundēs:
| Drīkst | Nedrīkst |
|---|---|
| Žesti, mīmika, kustības ar visu ķermeni | Runāt, čukstēt, dziedāt, dungot |
| Norunāti žesti: filma, dziesma, vārdu skaits, zilbes | Svilpot vai atdarināt skaņas |
| Pamāt ar galvu „jā” vai „nē” | Izrunāt vārdu ar lūpām bez skaņas |
| Rādīt uz minētāju, kurš ir tuvu | Rakstīt burtus gaisā vai uz plaukstas |
| Rādīt vārdu pa daļām vai zilbēm | Rādīt uz priekšmetiem istabā, ja nav norunāts citādi |
| Atvērt muti pārsteigumā, smieties bez skaņas | Rādīt ciparus, ja tie ir daļa no atbildes, bez norunāta žesta |
Pirms spēles vienkārši izlasiet šo sarakstu skaļi. Pilnu noteikumu aprakstu atradīsiet rakstā šarāžu noteikumi.
Vai rādītājs drīkst izdot skaņas?
Klasiskajos noteikumos nekādas skaņas nav atļautas. Tas attiecas ne tikai uz vārdiem, bet arī uz:
- dzīvnieku balsīm, piemēram, „vau” vai „mū”;
- melodiju dungošanu vai svilpošanu;
- skaņu efektiem, piemēram, mašīnas rūkoņu vai zvana skaņu;
- smiekliem, kas pārvēršas vārdos vai izsaucienos.
Pelēkā zona ir plaukšķināšana un piesišana ar kāju. Daudzas kompānijas to atļauj, ja ar to rāda ritmu vai darbību, piemēram, durvju klauvēšanu, nevis atdarina konkrētu vārdu. Ja jūsu kompānija ir stingra, aizliedziet arī to. Ja draudzīga, atļaujiet, bet vienojieties par to pirms pirmā gājiena.
Vai drīkst kustināt lūpas vai rādīt burtus?
Lūpu kustības ir biežākais strīdu iemesls. Noteikums ir vienkāršs: ja minētāji var no lūpām nolasīt vārdu, tas ir aizliegts. Atvērt muti kā kliedzienā, žāvāties vai pārsteigumā izplest lūpas drīkst, jo tā ir mīmika, nevis vārds.
Ar burtiem ir līdzīgi. Rakstīt vārdu gaisā ar pirkstu, uz galda vai uz savas plaukstas ir aizliegts. Latviešu valodā šis kārdinājums ir īpaši liels, jo daudziem vārdiem ir garumzīmes un mīkstinājuma zīmes, un šķiet, ka pietiktu parādīt tikai vienu burtu. Tomēr arī tas skaitās rakstīšana. Labāk izmantojiet norunātus žestus, piemēram, „skan līdzīgi” vai „cita galotne”. Žestu vārdnīcu atradīsiet rakstā šarāžu žesti.
Vai drīkst rādīt uz priekšmetiem?
Šeit kompānijas atšķiras visvairāk:
- Stingrais variants: uz priekšmetiem rādīt nedrīkst vispār. Ja jāparāda „lampa”, jārāda gaismas ieslēgšana, nevis jānorāda uz lampu stūrī.
- Vidējais variants: drīkst rādīt uz savām ķermeņa daļām, piemēram, uz degunu, ja vārds ir „deguns”, bet ne uz priekšmetiem istabā.
- Brīvais variants: drīkst rādīt uz visu, kas redzams. Tas der maziem bērniem, bet pieaugušajiem spēle kļūst pārāk viegla.
Ieteikums: izvēlieties vidējo variantu. Tas atstāj spēli interesantu un tomēr nepadara to neiespējami grūtu. Ja spēlējat svešā vietā, piemēram, viesu namā vai klasē, kur apkārt ir daudz plakātu un uzrakstu, stingrais variants ir vienīgais godīgais, jo citādi atbildi var vienkārši atrast uz sienas.
Ko drīkst minētāji un pretinieki?
Klusēšanas noteikums attiecas tikai uz rādītāju. Pārējiem spēlētājiem ir savi noteikumi:
| Kas | Drīkst | Nedrīkst |
|---|---|---|
| Savas komandas minētāji | Minēt skaļi un cik bieži grib, uzdot jautājumus, kuriem atbilde ir „jā” vai „nē” | Skatīties kārtiņā vai rādītāja ekrānā |
| Pretinieku komanda | Sekot laikam un pārbaudīt, vai noteikumi tiek ievēroti | Saukt nepareizus minējumus, lai apjauktu |
| Tiesnesis vai taimera turētājs | Paziņot, cik laika palicis, un izšķirt strīdus | Dot mājienus kādai no komandām |
Viens bieži aizmirsts noteikums: minējums skaitās tikai tad, ja to izteicis savas komandas spēlētājs. Ja pretinieks nejauši izkliedz pareizo atbildi, to neuzskata par pretinieku minējumu, un daudzas kompānijas punktu tomēr piešķir rādītāja komandai.
Ar rekvizītiem ir līdzīgi kā ar priekšmetiem: stingrajos noteikumos rādītājs nedrīkst paņemt rokās ne karoti, ne cepuri. Visu jārāda ar iedomātiem priekšmetiem, un tieši tas padara spēli smieklīgu.
Ko darīt, ja rādītājs nejauši ierunājas?
Tas notiek pat pieredzējušiem spēlētājiem, īpaši, ja komanda ir ļoti tuvu atbildei. Parastie risinājumi:
- Vārds zaudēts. Komanda nesaņem punktu par šo kārtiņu, un rādītājs pāriet pie nākamās.
- Gājiens beidzas. Stingrāks variants: pēc ierunāšanās kārta pāriet pretiniekiem.
- Mīnus punkts. Der ļoti azartiskām kompānijām, bet ģimenes vakarā var radīt aizvainojumu.
Ar bērniem pietiek ar draudzīgu atgādinājumu un iespēju turpināt. Mērķis ir smieties, nevis sodīt.
Mājas varianti, kuros skaņas ir atļautas
Ne visas šarādes jāspēlē klusumā. Komplekts Attēlo skaņu ir veidots tieši tam, lai rādītājs drīkstētu izdot skaņas, bet joprojām nedrīkstētu teikt pašu vārdu. Kārtiņu piemēri:
| Grūtība | Kārtiņas |
|---|---|
| Viegli | Vau vau, ņau ņau, krū krū, krākt, šķaudīt, dun dun (sirds pukst) |
| Vidēji | Čīkstēt kā durvis, rūkt kā lācis, aurot kā vilks, bremžu čīkstēšana, lietus pilēšana uz jumta, stikls plīst |
| Grūti | Robota mehāniskā skaņa, vecas rakstāmmašīnas klaboņa, meža putnu koris no rīta |
Šis variants ir lielisks mazākajiem bērniem, kuriem vēl grūti rādīt tikai ar žestiem, un arī pieaugušajiem kā jautrs starpraunds. Svarīgi ir tikai vienoties, kurš raunds ir „ar skaņām” un kurš „klusais”, lai neviens neapjūk.
Ja spēlējat ar bērniem, vairāk ideju par vienkāršiem noteikumiem un vārdiem atradīsiet rakstā šarādes bērniem.
